PĒTERIS DAUKŠS (1880-1941), pulkvedis.
Dzim
Dumal idenomislinikis 5. janv. Rāmuļu pag. Luņģos
lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Priekuļu pagastskolu,
Začernas zemkopības skolu Vitebskas guberņā (1900).
1901 kā brīvprātīgais iestājās armijā, 6. grenadieru
pulkā, 1903 - Kazaņas junkurskolā (beidzis 1906; podporučiks);
dienējis 202. rezerves pulkā. Poručiks (1909), štābkapteinis
(1913), kapteinis (1917 VI). No 1909 virsnieks 122.
kājnieku pulkā, no 1913 — 31. divīzijas štābā. 1917
X iestājās Ģenerālštāba akadēmijā., ar kuru 1918 III
evakuēts uz Jekaterinburgu un jūl. - uz Kazaņu. 1918
VIII iestājās Satversmes sapulces locekļu komitejas
Tautas armijā, vēlāk pārskaitīts Sibīrijas (Kolčaka)
armijā. Virsnieks Ziemeļu grupas štābā Kazaņā un Ufā,
vēlāk - virspavēlnieka štābā Omskā. No 1919 VII operatīvās
daļas nodaļas priekšnieks. Apakšpulkvedis (1919 V),
pulkvedis (1920II). Ar Ufas grupas štābu 1920. g.
sāk. atkāpies uz Verhņeudinsku Aizbaikālā, vēlāk -
uz Citu.
1920. l .V Sibīrijā iestājās 1. Latvijas strēln. (Troickas)
bataljonā (vēlākajā 1. Latvijas strēln. pulkā), ar
kuru okt. atgriezies Latvijā (kapteinis). No 1920.8.XI
Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba nodalas priekšnieka
otrais palīgs, no 30.XI Kara juridisko kursu pārzinis.
No 19211 Zemgales divīzijas štāba priekšnieks. Pulkvežleitnants
(1921; apstiprināts), pulkvedis (1925). Lai
iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 1924 piekomandēts
10. Aizputes kājnieku pulkam. 1930 beidzis Kara akadēmisko
kursu 8 mēnešu kursus un 1931 iecelts par 12. Bauskas
kājnieku pulka komandieri. 1934 atvaļināts sakarā
ar maks. vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Laucesas pag.
Daukšās. 1934-39 laikraksta "Latgales Vēstnesis"
līdzizdevējs un redakcijas loceklis.
1941 apcietināts un izvests uz Vjatkas soda nometnēm
Kirovas apg., kur gājis bojā 1941. g. 11. sept.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo IV šķ., Vo III šķ., skautu
PZSv, Lietuvas Njm; b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ.,
Sv. Šo II (š) un III šķ., Sv. Ao II (š), III (š) un
IV šķ.
Precējies 1919 ar Raisu Loreri (1897; 1941-56 izsūtījumā,
pēc tam izbraukusi uz Austrāliju pie bērniem), bērni
Elizabete (1921), Jānis (1923), Nora (1925).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 144.-145.
lpp.
