OSKARS
DANKERS (1883-1965), ģenerālis.
Dzimis
26. martā Lielauces pag. rentnieka ģimenē. Beidzis
Jelgavas pilsētas skolu. Pēc Jelgavas reālskolas beigšanas
(1902) iestājās. armijā, 180. kājnieku pulkā
Jelgavā, 1903 - Viļņas junkurskolā (beidzis 1906;
podporučiks); dienējis Sveaborgas cietokšņa (vēlākajā
197.) kājnieku pulkā. Poručiks (1909), štābkapteinis
(1913), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1916 IV).
1. pasaules karā rotas komandieris, bataljona komansdieris.
Kaujās vairākkārt ievainots un kontuzēts. 1916 VI
Galicijā smagi kontuzēts un kritis austriešu gūstā,
no kura atbrīvots 1918 XII. Dzīvoja. Helsinkos, kādu
laiku virsnieks vācu (R. fon der Golca) ekspedīcijas
korpusā Somijā. Pēc tam atgriezies Latvijā.
1919.31.V brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības
bruņotajos spēkos (pulkvežleitnants), Ziemellatvijas
brigādē. No 20. jūnija 3. Jelgavas (vēlākā 7. Siguldas)
kājnieku pulka komandieris, no aug. Liepājas raj.
latv. karaspēka (vēlākā Lejaskurzemes kara apgabala)
priekšnieks. 1919.27.XII iecelts par Zemgales divīzijas
komandieri. Pulkvedis (1919 XII), ģenerālis (1925).
1929 beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus.
1932 piekomandēts Armijas štābam, bet 1933 iecelts
par Kurzemes divīzijas komandieri. 1940 I atvaļināts.
1940.19.VI kopā ar ģimeni izceļojis uz Vāciju. 1941
VII, sākoties vācu okupācijas laikam, atgriezies
Latvijā. No aug. iekšlietu un personālo jautājumu
ģenerāldirektors, no 1942 pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektors.
1944 izbraucis uz Vāciju. 1945-46 Vācijā internēts.
Dzīvoja Mīldorfas, Grāfenašavas, Augsburgas un Memmingenes
bēgļu nometnēs. No 1957 trimdā AS V. Miris 1965. g.
11. apr. Grand-repidsā, Mičiganas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo II un III šķ., TZo I
un II šķ., ANk, SKgz, skautu PZSv, Igaunijas Ēo II
šķ., Lietuvas Njm, Polijas PRo
II šķ., Somijas BRo II šķ., Vācijas Ēo; b) Krievijas
Sv. Šo II (š) un
III (š) šķ., Sv. Ao II (š), III (š) un IV šķ.; c)
Vācijas KNk I un II šķ.
Precējies ar Johannu Fredriku Eriksoni (1886-1932),
1934 adop
tējis Irisu Margeniju (1930); otrreiz precējies 1935
ar Elzu Irmu
Mandavu (1902-1992), bērni Doroteja Auguste Johanna
(1939), dēls
Kārlis Mārtiņš (1941), Jānis Oskars (1943-1944).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 140.-141.
lpp.