OSKARS DANKERS (1883-1965), ģenerālis

Dzimis 1883. gada 26. martā Lielauces pagastā rentnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas pilsētas skolu. Pēc Jelgavas reālskolas beigšanas (1902) iestājās armijā, 180. kājnieku pulkā Jelgavā, 1903. gadā - Viļņas junkurskolā (beidzis 1906. gadā; podporučiks); dienējis Sveaborgas cietokšņa (vēlākajā 197.) kājnieku pulkā. Poručiks (1909), štābkapteinis (1913), kapteinis (1915), apakšpulkvedis (1916. gada aprīlis). 1. pasaules karā rotas komandieris, bataljona komandieris. Kaujās vairākkārt ievainots un kontuzēts. 1916. gada jūnijā Galīcijā smagi kontuzēts un kritis austriešu gūstā, no kura atbrīvots 1918. gada decembrī. Dzīvoja Helsinkos, kādu laiku virsnieks vācu (R. fon der Golca) ekspedīcijas korpusā Somijā. Pēc tam atgriezies Latvijā.
1919. gada 31.maijā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvežleitnants), Ziemeļlatvijas brigādē. No 20. jūnija 3. Jelgavas (vēlākā 7. Siguldas) kājnieku pulka komandieris, no augusta Liepājas rajona latviešu karaspēka (vēlākā Lejaskurzemes kara apgabala) priekšnieks. 1919. gada 27. decembrī iecelts par Zemgales divīzijas komandieri. Pulkvedis (1919. gada decembris), ģenerālis (1925). 1929. gadā beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1932. gadā piekomandēts Armijas štābam, bet 1933. gadā iecelts par Kurzemes divīzijas komandieri. 1940. gada janvārī atvaļināts. 1940. gada 19. jūnijā kopā ar ģimeni izceļojis uz Vāciju. 1941. gada jūlijā, sākoties vācu okupācijas laikam, atgriezies Latvijā. No augusta iekšlietu un personālo jautājumu ģenerāldirektors, no 1942. gada pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektors. 1944. gadā izbraucis uz Vāciju. 1945. -1946. gadā Vācijā internēts. Dzīvoja Mīldorfas, Grāfenašavas, Augsburgas un Memmingenes bēgļu nometnēs. No 1957. gada trimdā ASV. Miris 1965. gada 11. aprīlī Grandrepidsā, Mičiganas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis II un III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis I un II šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Sarkanā Krusta goda zīme, skautu pateicības zīme “Svastika”, Igaunijas Ērgļa ordenis II šķiras, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa, Polijas Polonia Restituta ordenis II šķiras, Somijas Baltās Rozes ordenis II šķiras, Vācijas Ērgļa ordenis; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II (š) un III (š) šķiras, Svētās Annas ordenis II (š), III (š) un IV šķiras; c) Vācijas Kara Nopelnu krusts I un II šķiras.
Precējies ar Johannu Fredriku Eriksoni (1886-1932), 1934. gadā adoptējis Irisu Margeniju (1930); otrreiz precējies 1935. gadā ar Elzu Irmu Mandavu (1902-1992), bērni Doroteja Auguste Johanna (1939), dēls Kārlis Mārtiņš (1941), Jānis Oskars (1943-1944).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–140.-141. lpp.

 
 
 

© 2012 Latgales centrālā bibliotēka, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, Daugavpils zonālais valsts arhīvs
KKF finansiāls atbalsts