JĀNIS CEPLĪTIS
AUGUSTS ALFRĒDS (1881-1956),
pulkvedis.
Dzimis
28. febr. Ceraukstes pag. Lielkaktiņos lauksaimnieka
ģimenē. Beidzis Bauskas pilsētas sk.olu, Falangas
ģimnāziju. 1902 kā brīvprātīgais iestājās armijā,
180. kājnieku pulkā, 1903 - Viļņas junkurskolā (beidzis
1906; podporučiks); dienējis 2. grenadieru pulkā.
Poručiks (1909), štābkapteinis. (1913), kapteinis
(1916 VII), apakšpulkvedis (1917 X). Līdz 1914 VII,
kad sakarā ar vispārējo mobilizāciju atkomandēts uz
savu dalu, beidzis Ģenerālštāba akadēmijas 2 kursus.
Rotas komandieris, kaujās ievainots un kontuzēts.
No 1915 III virsnieks Dienvidrietumu frontes štābā.
1917 XII kā militārais eksperts piedalījies Padomju
Krievijas un Vācijas miera sarunās Brestļitovskā.
No 1918 virsnieks Ukrainas hetmaņa armijas štābā.
No 1918 XII Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba
Operatīvās daļas priekšnieks. 1919 XII atgriezies
Latvijā.
No 1920.9.II Latvijas armijā (pulkvežleitnants); dienējis
Armijas virspavēlnieka štābā, no 24.11 Informācijas
kursu priekšnie-ks. 1920 VIII iecelts par Kara skolas
priekšnieku, 1923 - par Jātnieku pulka komandieri.
Pulkvedis (1923). No 1931 armijas sakaru priekšnieks.
1935 III atvaļināts. Dzīvoja Rīgā.
No 1944 bēgļu gaitās Vācijā. Miris 1956. g. 3. okt.
Freiburgā.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III šķ., IV šķ., LABbm,
Zviedrijas Šo III šķ.; b) Krievijas Sv. Vo IV šķ.,
Sv. Šo II, III un IV šķ., Sv. Ao II, III un IV šķ.
Precējies 1922 ar Aleksandru Krogzemi, dz. Ribi, dēls
Georgs Jānis (1922). Brālis Rūdolfs Ceplītis, Latvijas
armijas pulkvedis, brālis Eduards, Ceplītis Latvijas
armijas pulkvedis-leitnants.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 133.-134.
lpp.
