HERMANIS
GEORGS RŪDOLFS BUKS (1896-1942), ģenerālis.
Dzimis
15.janv. Limbažu pag. Brančos lauksaimnieka ģimenē.
1915 beidzis Limbažu pilsētas skolu un aug. iestājās
armijā, Leibgvardes Preobraženskas pulkā. 1916 VI
beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā (praporščiks);
dienējis 19. Sibīrijas strēln. pulkā, no nov. - 1.
Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. Podporučiks (1917
IV), poručiks (1917 X). No 1917 X virsnieks 5. Sibīrijas
strēln. artilērijas brigādē. 1918. g. sāk. atvaļināts.
1918.18.XII Rīgā iestajās Latvijas Pagaidu valdības
bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Virsnieku
rezerves rotā. 1919.25.1 ieskaitīts Latv. atsevišķajā
bataljonā., 29.1 pie Skrundas smagi ievainots. No
1919 II virsnieks Liepājas Jaunformējamajos spēkos,
vēlāk - Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 2. Cēsu bataljonā.
1919 VIII ieskaitīts 2.Ventspils kājnieku pulkā; bataljona
komandieris. Kapteinis (1919IX), pulkvežleitnants
(1920 XI), pulkvedis (1927), ģenerālis (1939). No
1919 IX bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku
pulkā, okt. ievainots. 1921 pārcelts uz Jātnieku pulku;
eskadrona komandieris, vēlāk pulka komandiera palīgs.
1925 beidzis Polijas centrālo kavalērijas skolu, 1929
- Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus, 1931 - Polijas
Augstāko karaskolu. No 1931 Jātnieku pulka komandieris.
Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1935-36 bijis
12. Bauskas kājnieku pulka komandiera v.i. No 1938
armijas jātnieku inspektora vietas izpildītājs. 1939
VI iecelts par Armijas štāba priekšnieka palīgu, nov.
- par Kurzemes divīzijas komandieri.
No 1940 VIII sevišķu uzdevumu virsnieku armijas komandiera
rīcībā. 1940 X atvaļināts. Dzīvoja Rīgā un savās mājās
Lēdurgas pag., kur 1941.14.VI apcietināts un izvests
uz Krieviju. Miris 1942. g. 18. aug. Butirku cietumā
Maskavā.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ.,
Vo II (š) šķ., ANk, skautu PZSv, skautu PZSa, Lietuvas
Njm, Polijas PRo III šķ., Ungārijas NNk III šķ., Zviedrijas
Šo III šķ., ord.; b) Krievijas Sv. Šo III (š) šķ.,
Sv. Ao IV šķ.
Precējies (1924) ar Mildu Kuplo-Odiņu (1891-1943 izsūtījumā
Noriļskā), dēli Miervaldis (1924), Mintauts Olafs
(1927), abi 1941-47 izsūtījumā.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 128. lpp.
