ANDREJS BUBINDUSS (1891-1942), ģenerālis.
Dzimis
12. aug. Kuldīgā lauksaimnieka ģimenē. 1908 pēc Kuldīgas
pilsētas skolas beigšanas iestājās armijā, 65. Leibgvardes
pulkā. 1909 iestājās Odesas kājnieku junkurskolā (beidzis
1912; podporučiks); dienējis 335. kājnieku pulkā.
Poručiks (1915), štābkapteinis (1916). 1. pasaules
kara laikā rotas komandieris (no 1917 V pulka saimniecības
priekšnieks). Kaujās ievainots un kontuzēts. No 1918.
g febr.
līdz apr. 4. musulmaņu strēln. divīzijas 15. pulka
komandieris. 1918IV atvaļināts. Aug. iestājās Sibīrijas
(vēlākās Kolčaka) armijas 26. Šadrinskas kalnu strēln.
pulkā; bataljona komandieris, vēlāk pulka saimniecības
priekšnieks.
1919.10.X iestājās 1. Latvijas (Troickas) strēln.
bataljonā (no 1920 X nos. l. Latvijas strēln. pulks),
simta komandieris (kapteinis). Latvijā atgriezies
1920X1. No 1921 pulka saimniecības priekšnieks. Pulkvežleitnants
(1922), pulkvedis (1927), ģenerālis (1940 VII). No
1922 Jātnieku pulka saimniecības priekšnieks (no 1924
- pulka komandiera palīgs, diviziona komandieris).
1926 iecelts par bataljona komandieri 11. Dobeles
kājnieku pulkā un beidzis Virsnieku akadēmiskos kursus.
No 1927 Virsnieku kursu priekšnieks, no 1930 Kurzemes
divīzijas štāba priekšnieks. 1934 iecelts par 12.
Bauskas kājnieku pulka komandieri, 1935 - par Zemgales
divīzijas štāba priekšnieku, 1939 X - par Vidzemes
divīzijas štāba priekšnieku. No 1939. g. nov. 8. Daugavpils
kājnieku pulka komandieris.
No 1940.30.VII Vidzemes divīzijas komandiera palīgs,
no 2.VIII Augst. kara skolas priekšnieks. 1940IX atvaļināts.
1941.14.VI apcietināts, izsūtīts uz Krieviju. 1942IV
piespriests nāvessods, kas izpildīts 1942. g. 18.
maijā Soļikamskas soda nometnēs.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III šķ., Vo II šķ., ANk;
b) Krievijas Sv. Šo II (š) un III šķ., Sv. Ao II (š)
III (š) un IV šķ.
Precējies 1919 ar Sofiju Kočetovsku (1897-1995), dēli
Juris (1920), Oļģerts (1927-1994); visi 1941-56 izsūtījumā.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 126.-127.
lpp.
