KĀRLIS
BOJĀRS
(1890-1946),
pulkvedis.
Dzimis 8. apr. Gaujienā. Beidzis Valkas pilsētas
skolu, strādājis par darbvedi pie Valkas notāra un
Valkas apr. policijas valdē. 1911 iestājās armijā,
145. kājnieku pulkā. Līdz 1914 sasniedzis jaunākā
apakšvirsnieka pakāpi. 1914 VII, sākoties 1. pasaules
karam, pārcelts uz 293. kājnieku pulku; vecākais apakšvirsnieks,
feldfēbelis, podpraporščiks, praporščiks (1915IV;
par kaujas nopelniem). Vairākkārt ievainots. Podporučiks
(1916 IV), poručiks (1917 IV), štābkapteinis (1917IV).
No 1916 V virsnieks 8. Valmieras latv. strēln. bataljonā
(vēlākajā pulkā), no 1917 VII-Latv. strēln. rezerves
pulkā (bataljona komandieris). 1918 atvaļināts.
No 1919.27.11 Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos
spēkos (kapteinis); dienējis 1. (vēlākajā 4.) Valmieras
kājnieku pulkā (rotas komandieris, no 15.111 bataljona
komandieris, no apr. Pulka komandiera palīgs). Pulkvežleitnants
(1919 VI), pulkvedis (1935). No 1919 XI pulka komandieris,
1922-23 bataljona komandieris. 1923 beidzis virsnieku
kursus un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku.
1929 beidzis bataljona komandieru kursus. No 1933
pulka komandiera palīgs 3. Jelgavas kājnieku pulkā,
no 1935 VI - 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1935 VIII
iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri,
1936 - par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri.
1938 beidzis pulka komandieru kursus. 1938 VIII atvaļināts
pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Lugažu pag.
No 1944 bēgļu gaitās. Miris 1946. g. 28. janv. Minhenē,
Vācijā.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ.,
Igaunijas Bk; b) Krievijas Sv. Jz, Sv. Šo II (š) un
III (š) šķ., Sv. Ao III (š) un IV šķ.
Precējies 1916 ar Paulīni Vanderi, dēls Kārlis Imants
(1917-1943; Latvijas armijas leitnants, 1941 izvests
uz Noriļskas soda nometnēm).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 114. lpp.
