ŽANIS BAHS
(1885-1941), ģenerālis.
Dzimis
6. okt. Gaiķu pag. Lielsatiķu muižas Bērzukrogā krodzinieka
ģimenē. 1906 beidzis N. Mironova komercskolu Rīgā,
stud. metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā.
1912-13 dienestā 170. kājnieku pulkā (atvaļināts pēc
rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas). 1914
VII mobilizējās armijā; ieroču pārzinis 174. kājnieku
pulkā. Podporučiks (1915 X), poručiks. (1917 VIII),
štābkapteinis (1917 X). No 1916 virsnieku 540. kājnieku.
pulkā. 1916 XII pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln.
pulku, bet 1917 II - atpakaļ uz 540. kājnieku pulku.
1917 VIII izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba
akad.ēmijā un turpmāk dienējis 37. armijas korpusa
štābā (Ģenerālštāba virsnieks). 1918 II atvaļināts.
Dzīvoja Čerņigovas guberņā pie vecākiem, no 1918 VIII
- Sabilē.
No 1918.13.XII Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos
spēkos (kapteinis); Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba
daļas Vispārīgās nodaļas priekšnieks. No 1919 IV Ziemellatvijas
brigādes komandiera rīcībā. 1919 VI-VII Latvijas militārais
pārstāvis Pleskavā. 1919 VII iecelts par Armijas virspavēlnieku
štāba Operatīvās daļas Operatīvās nod. priekšnieku
(no 1920. g. sāk. Operatīvās daļas priekšnieks). Pulkvežleitnants
(1920 III), pulkvedis (1924), ģenerālis (1936).Piedalījies
miera sarunās ar Padomju Krieviju. No 1921 Latvijas
militārais pārstāvis Maskavā, no 1922 XI Vidzemes
divīzijas štāba priekšnieks. 1924 beidzis vecāko virsnieku.
kursus. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 1927-28
bijis bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā.
1929 beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus.
No 1930. g. 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris,
no 1934. g. jūl. 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris.
1936 V iecelts par Latgales divīzijas komandiera palīgu,
okt. - par Zemgales divīzijas komandieri.
1940 X atvaļ. Strādājis par plānotāju PSRS Upju flotes
tautas komisariāta Rīgas rūpnīcā. 1940.20.XII apcietināts,
izvests uz PSRS. 1941.18.VII piespriests nāvessods,
kas izpildīts 1941. g. 16. okt.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo II un III
šķ., ANk, Igaunijas Ēo, Polijas PR, Zviedrijas Šo
III šķ.; b) Krievijas Sv.So II (š) un III (š) šķ.,
Sv. Ao III (š) šķ.
Precējies 1921 ar Annu Elfrīdu Zāģeri (1895), meita
Melizande Irma (1922), dēls Gunārs Peleass (1925).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 80. lpp.
